Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savā glezniecībā un arī personiskajā pārliecībā vienmēr ir vadījusies pēc cilvēcisko pamatvērtību mēra – garīgās vertikāles, kas sakņojas nacionālās kultūras mantojumā.
Māksliniece dzimusi gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Dzimtas tradīciju un starpkaru modernisma spožāko sasniegumu pēctecību gleznotāja uzsvēra arī sociālistiskā reālisma apstākļos. Viņas mākslas ekspresivitāti un krāsu enerģiju gan toreiz, gan tagad uztver kā radošās suverenitātes zīmi. Tautiskos motīvus Džemma Skulme, sākot jau ar 1960. gadiem, izmantoja, lai apliecinātu nacionālo pašcieņu un garīgo nepakļaušanos padomju okupācijas varai. Zīmīgi, ka autore veidojusi savus glezniecības tēlus tieši caur femīno identitāti. Tēlu trīsvienība – tautumeita, kariatīde un princese – personificēja vēlmi pārmantot, izzināt un godāt nacionālo patību, mūsu nacionālās identitātes zīmes līdzstatot Eiropas mākslas ikonogrāfijai.
Mākslinieces personībai un sabiedriskajai stājai nenoliedzami ir bijusi liela ietekme Latvijā gan padomju okupācijas gados, gan arī atjaunotās valstiskās neatkarības laikā. Kā Latvijas Mākslinieku savienības vadītāja (1982–1992) viņa aktīvi līdzdarbojās nacionālās Atmodas kustībā un politisko laiku turbulencē vistiešākajā mērā ir sekmējusi Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Pirkuma veikšanai atvēlētajā laikā netika veikts maksājums.
Monētu iegāde jāsāk no jauna.
