Liepājniekiem piemīt kas īpašs. Lai kur arī nonāktu, viņi neuzkrītoši izceļas. Tas varbūt izklausās pēc poētiskas pretrunas, tomēr četros gadsimtos iekrātie Liepājas kontrasti nav pretmeti. Senā Hoijeres kundzes nama melnajā fasādē labi iederas balti krāsoti logu rāmji. Jauneklīgais "Lielais dzintars" var būt gan skaļākā, gan klusākā vieta pilsētā. Savukārt pludmalē var izjust mūžīgo stihiju – dzestrā vēja un kveldējošās saules – spēku vienlaikus.
Liepājai veltītajā monētā apvienoti Kurzemes lielākās pilsētas elementi. Aversā kārtojas būves. No zvejas kuģīša kabīnes šaurības un septiņpadsmitā gadsimta jumta plašumiem pa elegantā jūgendstila maršrutu ceļš ved gar daiļrunīgiem mūsdienu arhitektūras un industriālā mantojuma šedevriem. Visbeidzot skats pa baznīctorņu vertikāli uzkāpj Liepājas debesu jumā, kur toni uzdod Vējš. Kā pārlaicīgs dziesminieks tas spēlē vējrādītājus un pilsētnieku dvēseles.
Reversā gozējas Vēja balāžu galvenā klausītāja – Saule. Vien īsa pastaiga šķir dzīvīgo pilsētas centru no nesatricināmi plašās pludmales. Tur nonākot, gadsimti saplūst kā smiltis sandalēs un matu klājiens uz ūdens virsmas savijas ar pēcpusdienas saules stariem. Vai Liepājas spēks slēpjas tās paradoksos vai vēstures mantojumā? Vai viena monētas puse var pastāvēt bez otras? Pretstati te sadzīvo harmonijā, to nospriegotajos akordos Liepāja raksta savus neatkārtojamos vaibstus. Godinot Liepājas 400 gadu jubileju, tie apvienoti monētā “Saule un Vējš”.